A+ A A-

Jaunās grāmatas Mētrienas bibliotēkā

Klajā nācis Leona Brieža (1949-2020) dzejas krājums Rondeles. “Šo rondeļu grāmatu rakstīju daudzus gadus – pats sev. Rondeles man uzvēdīja spirgts jūras vējš,g1 kam blakus kopā ar Mariju dzīvoju Dubultu jaunrades namā, tāpēc lielāko tiesu rondeļu tapušas laikā no 2013. līdz 2014. gadam. Tad šo grāmatu aizmirsu, kaut kur nozaudēju sirds melnrakstos, iekams to gluži nejauši uzgāju sava Kaugura mitekļa aprakstīto papīru krāvumos, kurp mēs ar Mariju pārcēlāmies dzīvot 2015. gada jūlijā.Jutos tik pārsteigts un apmulsis, apjucis par šo negaidīto likteņa pavērsienu. Rondeles atgriezās. Tās apstāja mani no visām pusēm un lūdzās: “Uzraksti mūs no jauna!” Vaicāju “Kāpēc?” “Tu esi mainījies,” rondeles atteica, “mēs arī esam citas”. Vienas dienas laikā 2019. gada 18. oktobrī es uzrakstīju šīs citas, bet tās pašas rondeles, pirms daudziem gadiem jau uzrakstītās vēlreiz, no jauna. “Vai tā tas mēdz būt?” – jūs neticīgi pārprasīsiet. To jums spēs atbildēt vienīgi šī grāmata un jūs paši. Es dzīvoju 2019. gada 19. oktobrī.” Tā par savām rondelēm rakstīja Leons Briedis. Krājuma redaktors Māris Salējs par Leonu Briedi raksta: “Reti kad, reti kāds dzejnieks mūsu dienās vairs apzinās kādas tradicionālās stingrās dzejas formas iespējas, to poētisko brīvību, kura tiek sasniegta, ievērojot striktus formālus ierobežojumus. Leons Briedis ir viens no šiem retajiem. Viņš ne tikai ir izkopis šīs formas, bet uzdrošinājies rādīt pilnvērtīgas – sonetu, oktāvu – dzejas grāmatas. Tagad kārta pienākusi rondelei. Šīs senās franču dzejas formas meistari latviešiem savulaik bija Edvarts Virza un Jānis Medenis. Leons šo tradīciju 21. gadsimta sākumā iedzīvina jaunā kvalitātē. Leons Briedis pierāda, ka viņš “elpo” šajā formā brīvi un piepildīti. Iespējams, tieši šādi atklājas Leona būtība – apaugļots un izdziedāts ētiskais un estētiskais kategorisms, pār kuru līst maigā folkloras saules gaisma.”

Lasīt tālāk: Jaunās grāmatas Mētrienas bibliotēkā

Jaunās grāmatas Mētrienas bibliotēkā

Inguna Bauere. Mazā klusā sirds. Dārta un Krišjānis pirms tautasdziesmas. Rakstniece Inguna Bauere turpina radīt uz vēstures faktiem balstītus g1literārus darbus par 19. – 20. gadsimta mijas latviešu kultūras darbinieku sievām. Nesen iznācis romāns „Mazā klusā sirds” par Krišjāņa Barona dzīvesbiedri Dārtu Baronu. Mūsu Dainu tēva Krišjāņa Barona mīļotā, vēlāk sieva, bērnu māte un mūžam uzticīgā gaidītāja. ,,Šoreiz vēl nevaru pie jums tapt,” viņš rakstīja bieži, bieži. Rūpējās, sūtīja naudu, uztraucās, bet vienmēr bija prom. Gadu gadiem. Arī tad, kad dzima bērni. Arī tad, kad viņi mira. Dārta savus trīs apglabāja pati. Pēterpilī, Sv Mitrofana kapsētā, kas šodien zem strauji izaugušās lielpilsētas asfalta. Bet viņa turpināja mīlēt un gaidīt. Mazā, klusā sirds…Viņa bija zemas kārtas meitene, kura neprata ne lasīt, ne rakstīt, tomēr gara spēkā Krišjāņa Barona acīs stāvēja pāri visām. Viņa bija latviete, un par krietnu latvieti izaudzināja Krievijā dzimušo un skoloto dēlu Kārli Baronu – ievērojamu mediķi, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesoru un ilggadīgu LU Zobārstniecības institūta vadītāju. Viņa zināja sava vīra stiprās un arī vājās puses. Par labo priecājās, ļauno nepieminēja. Mazā, klusā sirds…
Daina Avotiņa. Ceļā.  “Jūra aiz ne visai augstās un platās kāpas daždien rāmi šalca, kādu teiku stāstīdama, bet citudien, nikni draudot, g2auroja, krastā sasēdušajiem akmens večiem ar bangu dūri pa pieri zveldama, ķeburaino kāpu priežu un spuraino kadiķēnu zaļos, pinkainos matus bez žēlas pluinīdama, dzelmē ieliktos zvejas tīklus kā tīmekļus drisku driskās saplosīdama. Arī to cilvēks pieņēma ar klusu, godbijīgu čukstu: – Tā jau tam jābūt! Dievs, esi mums žēlīgs! Ļaudis darīja katrs savu darāmo, kā mūždien darījuši. Zalkšuciems sprieda: ja vien darbs nebaida, saprāts nenojūk un pats neiekāro vieglu kunga godu, tad ar dzīvi viss ir un būs pilnā kārtībā. Kā tam arī jābūt.”Tomēr mierīgā piejūras ciema dzīvē pienāk dienas, kad neviens vairs nevar teikt: tā tam jābūt. Ierauti kara un varas maiņu virpulī, pārvarēdami personiskas likstas, ļaudis cīnās par ciema un savu ģimeņu izdzīvošanu, kā nu kurš spēdams. Arī romāna galvenā varoņa Jāņa Silajoda dzīves ceļš nebūt neizvēršas gluds. Viņš agri iepazīst zaudējuma sāpes, un, ne savas gribas vadīts, daļu dzīves spiests pavadīt tālu no dzimtā ciema, tomēr nekad nezaudē saikni ar mājām un sapni reiz tur atgriezties. Dainas Avotiņas jaunais romāns piesaistīs plašu lasītāju loku ar savu patiesumu, spraigo vēstījumu un bagātīgo valodu.
Eleonora Troja. Savu komētu nedzird. Latviešu rakstniece Eleonora Troja dzimusi drēgnā 2004. gada nogalē, debitējot ar literāro seriālu “Amazones g3neraud” žurnālā “Ieva”.  Nule izdotais jaunais romāns tapis ilgā laika posmā, jo reālajā dzīvē Trojai ir divas galvas, divas sirdis, četras rokas un tā tālāk, kā arī vesels lērums vairāk un mazāk atbildīgu darbu un visai intensīva privātā dzīve. Jo Eleonora Troja ir Inga Gorbunova (šobrīd – žurnāla “I’mperfekt” izdevēja un galvenā redaktore), un Dana Sinkeviča (šobrīd – žurnāla “Ieva” galvenā redaktore). Abas jau gadiem radošo sadarbību balsta uz līdzīgu izpratni par vērtībām, humora izjūtu un saderīgu rakstības stilu. Eleonora Troja ir viņu alter ego ar vieglāku skatu uz pasauli. Jo, kā teiktu Troja: “Dzīve ir par īsu, lai dzertu sliktu vīnu, gulētu ar vīriešiem, kas nav tā vērti, staigātu apkārt ar īgnu seju un ņemtu galvā katru štruntu.” Savu komētu nedzird” ir romāns par trim jaunām sievietēm šeit un tagad – Bellu, Stellu un Karlīnu. Katra ar savu rūpīgi kopto tēlu, ko redz kolēģi un apkārtējie, katra ar savu sāpi, par kuru zina tikai viņa pati un vēl abas tuvākās draudzenes. Protams – vīrieši, protams – bērni, protams – likstas darbā, protams – nav ko vilkt mugurā. Taču zem un aiz tā visa katra meklē savu, tikai savu ceļu dzīvē, veidu, kā justies laimīgai – par spīti tam, ko domā citi. Un nav svarīgi, vai tev ir divdesmit astoņi gadi un šiks dzīvoklis jaunajā projektā vai teju četrdesmit un plastikas ķirurga vizītkarte makā – viņas visas vēlas būt laimīgas. Un kāpēc gan lai tā nebūtu? Viņas taču zina, ka dzīve ir aizraujoša, un prot uz to paraudzīties ar humoru.
“Driftā tikai lēdijas” ir Gunitas Krilovas (1982) pirmā grāmata, tomēr tā ir izraisījusi potenciālo lasītāju interesi jau pirms parādīšanās grāmatnīcug4 plauktos, jo autore ir pazīstama TVNET blogere, kas savā blogā “Galopā uz augstpapēžiem” apraksta katrai trīsdesmitgadniecei (un ne tikai) labi saprotamas situācijas un problēmas. Tās arī kļuvušas par pamatu jaunajam romānam, kas piesaista ne tikai ar spraigo, intriģējošo sižetu, bet arī ar dzīvo, mūsdienīgo valodu. Ideāli dzīvo mūsu iztēlē. Un instagrama bildēs. Ideālais dzīvoklis, darbs, svars, lūpu krāsas tonis un kleitas modelis. Ideālais partneris un bērns, ģimene. Mūsu domas par sevi. Kur meklēt šos ideālus, un ko darīt, ja liekas, ka tev nav iedalīti īstie dzīves komponenti, ka citur ir labāk? Kā pieņemt to, kas tev jau ir, un saprast, vai kaut kas nav jāmaina? Kāpēc drifts? Mēs paši sevi ieliekam šajā drifteru lomā. Šodiena to prasa – mums ir jāspēj izbraukt slaidā sānslīdē caur dažādiem ikdienišķiem dzīves šķēršļiem. Vai romāna varones – trīs uzticamas draudzenes, kam pāri trīsdesmit, – to spēs?
Sergejs Dovlatovs. Zona. Cietuma uzrauga piezīmes. Lai arī Dovlatovs nebija tipisks disidents, nedz arī tipisks rakstnieks, viņu ļoti viegli ierindot padomju disidentu literatūras plauktā – dzimtenē neizdots, rakstījis atvilktnei, emigrējis un kļuvis slavens tikai Amerikā. Pēc padomju varasg5 sagrāves viņu aizgūtnēm izdeva Krievijā, tad izdeva laikabiedru atmiņas, tad – monogrāfijas un pētījumu krājumus. Tad pagāja vēl 10 gadi, un kādam ienāca prātā izdot Dovlatovu latviski. Latvijas mediju izdevuma noformējums liek gaidīt nedaudz garlaicīgus, bet dramatiskus memuārus ar skaitļiem, datumiem, liecībām par pagātnes šausmām. Nekā tāda šajā grāmatā nav. Arī uzlīme “Lēģeru literatūras klasika” īsti neatbilst patiesībai: grāmata nav par Gulagu, nedz arī par staļinisma periodu. Tā ir par jauna, humanitāri orientēta puiša piedzīvojumiem obligātā dienesta laikā. Dovlatovs dienēja Iekšlietu ministrijas karaspēkā, viņš apsargāja stingra režīma cietumu. Vēlēdamies kļūt par rakstnieku, viņš savu pirmo romānu uzrakstīja par sevi un to, ko redzēja dienesta laikā; kaut kādā ziņā šī pieeja pat ļoti atbilda socreālisma literatūras principiem. Taču viņam nepaveicās: tēma bija netīkama padomju redakcijām, bet šķita izsmelta emigrācijas apgādos. Romāna manuskripts smagi iegūlās ne tikai rakstāmgalda atvilktnē, bet arī autora sirdī: visu atlikušo mūžu viņš rakstīja praktiski tikai par to, kā vēlas rakstīt un dzīve viņam liek šķēršļus. Taču svarīgākais viņa literārajā mantojumā tomēr nav tēma. Svarīgākais ir stils, valoda, intonācija – tas viss, ko tulkojumā ir grūti saglabāt. Bet tad, ja izdodas, tas ir liels ieguvums valodai un literatūrai.
Dace Priede. Kur sarkanas ogas auga? ir stāsts par Latvijas vēsturi, suitiem, mīlestību un likteni. Suitu novads allaž bijis viens no savdabīgākajiem g6Latvijā: to ar prieku un interesi apmeklējam paši, turp ar lepnumu vedam ārvalstu viesus, rādām košos "trako krāsu" tautastērpus, smejam, dzirdot suitu sievu asprātīgo apdziedāšanos, atceramies, ka šai Kurzemes vidus reģionā vienīgajā valda katoļticība, kamēr pārējā Latvijas rietumdaļa ir luterticīga. Bet vai kādreiz esam aizdomājušies, kāpēc tieši šis novads tik ļoti atšķiras no apkārtējiem, izceļoties kā koša magone daudz mierīgāku krāsu ainavā? Un galu galā, kāpēc suiti – kas tas par vārdu, no kurienes cēlies? Uz šiem jautājumiem tagad atbildes piedāvā rakstnieces Daces Priedes jaunākais romāns "Kur sarkanas ogas auga". Autorei raksturīgajā stilā, kurā apvienota rūpīga faktu un dokumentu izzināšana ar personisku, aizrautīgu pieeju personāžu dzīvei un ikdienai, romāns vēsta par 17. gadsimta Alsungas novada pārvaldnieku, vācu tautības muižnieku Ulrihu fon Šverinu, kura valdīšanas laikā novads ieguva to savdabību, kas to izceļ vēl mūsdienās. Kurzemes radio žurnāliste Dace Blathena teic: "Grāmatas vēstījums ir kā krāsaina villaine, kuru Dace Priede ar sev raksturīgo drosmi uzdrīkstas izņemt no suitu dzīves gara bagātību pūralādes, lai no jauna pavēstītu stāstu par nepelnīti aizmirstu personību. Vēsturisko notikumu atainojums caurausts ar nesaraujamas un nesagraujamas mīlestības stīgām – mīlestības uz savu zemi, saviem sapņiem, Dievu un cilvēku."
Odrija Karlena ir amerikāņu rakstniece, kuras seksīgie mīlas romāni ir pieprasīti dažāda vecuma lasītāju vidū. Kalendāra meitene. Janvāris – marts ir g7stāsts par Miu, kurai nepieciešama nauda. Daudz naudas. Viņai divpadsmit mēnešu laikā ir jāatmaksā tēva parāds pagrīdes augļotājam, kurš nesamaksāšanas gadījumā piedraudējis nogalināt tēvu un pēc tam arī Miu. Runa ir par vienu miljonu dolāru. Tam nevajadzētu būt pārāk sarežģīti, ja Mia kļūs par eskorta meiteni tantei piederošā firmā, lai dzēstu tēva parādu. Mēnesi pēc mēneša viņa pavadīs kāda bagāta vīrieša sabiedrībā, turklāt Miai pat nav jāpārguļ ar viņu, ja vien pati to nevēlas. Viegla nauda. Lai gan šis nav filmas “Jaukā sieviete” sižets un Mia nav Džūlija Robertsa, tomēr viņa ir apņēmības pilna sasniegt mērķi.Tā tam būtu jānotiek...No angļu valodas tulkojusi Ligita Lukstraupe.
Apgādā Zvaigzne ABC” izdotais Aleksa Maiklīdesa (Alex Michaelides) debijas romāns “Klusējošā paciente” ieintriģēs tos spriedzes romānu lasītājus, kurus vairāk saista psiholoģijas smalkumi, nevis asiņainu nozieguma vietu apraksti. Šis ir neparasts darbs par mīlestību, nodevību, kaislību un sāpēm, kas nepāriet. Skatīts psihoterapeita acīm un atspoguļots sajukušas sievietes prātā, turklāt romāna atslēga g8meklējama grieķu mītā par Alkestīdu. Ir bezgala saistoši izsekot nozieguma anatomiju, mēģināt izzināt motīvus un sadzirdēt kluso un vāro balstiņu, kādā runā patiesība. Ja runā. Jo romāna “Klusējošā paciente” varone gleznotāja Alīša Berensone nerunā. Nerunā kopš tā vakara, kad pēc kaimiņu zvana ieradušies glābēji Alīšu atrod blakus viņas vīram Gabrielam, kurš miris no vairākiem šāvieniem sejā. Kopš tā vakara Alīša atrodas slimnīcā, ir pagājuši vairāki gadi. Viņa turpina klusēt. Kad slimnīcā darbu sāk psihoterapeits Teo Fābers, parādās cerība. Teo vēlas palīdzēt Alīšai un ir pārliecināts, ka viņam tas izdosies. Kas notiks, ja Alīša tiešām sāks runāt? Vai Teo spēs sadzirdēt patiesību?
Zvaigznes Detektīvu Kluba sērijā iznākušas divas Ingunas Dimantes grāmatas: Nāve Kraukļu ciemā un Skaistuma impērija. Lasītājiem tiek dota iespēja iepazīt labu romantisko detektīvromānu, kas ideāli piemērots sieviešu auditorijai, jo, neskatoties uz slepkavības izmeklēšanu, lasītājs tiek ierauts ugunīgu kaislību virpulī. Autore prasmīgi attēlojusi jūtu mošanos starp advokātu un prokurori un mēģinājumu tās iegrožot darba dēļ. Pēc atklātās slepkavības lietas Megija maina darbu – piesakās par izmeklētāju Kriminālpolicijas pārvaldē. Tā ir g10iespēja saglabāt darbu, kas viņai patīk – izmeklēt noziegumus, bet vienlaikus vairs neatrodoties pretējās frontes pusēs ar savu iemīļoto.



Izstāde Mētrienas bibliotēkā

No 20.decembra - 3.janvārimIzstāde
Mētrienas pagasta bibliotēkā
Izstāde 
...Kur, baltos spārnus klusi saglauduši,
Uz ceļiem enģēļi stāv, galvas noliekuši...
Uzbursim sev Ziemassvētku sajūtu,
apskatot Ludmilas Vīksnas enģeļu kolekciju

Gadskārtējā izstāde - Ziemassvētku tirdziņš

7.decembrī 11:00Ziemassvētku tirdziņš
Mētrienas pagasta bibliotēkā
Rokdarbnieču un amatnieku darbu izstādes - Ziemassvētku tirdziņa atklāšana
Izstāde būs apskatāma līdz 18.decembrim

Radošā darbnīca

30.novembrī plkst. 11.00radošā darbnīca
Mētrienas pagasta bibliotēkā
Radošā darbnīca ""Vismīļākie Ziemassvētku apsveikumi"
Ikviens, kurš vēlas pats pagatavot savu Ziemassvētku apsveikumu,
Nāciet uz rūķu Zanes&Jolantas darbnīcu!
Līdzi variet paņemt sev vēlamo papīru, šķēres un līmi
Gatavosim pārsteigumus kopā!

Jaunās grāmatas Mētrienas bibliotēkā

Vincents Hants. VDK un Latvija. BBC žurnālista, dokumentālo filmu un grāmatu autora Vincenta Hanta patiesā interese par Latviju un tās vēstures 001sarežģītajiem posmiem, viņa spēja just līdzi ir apbrīnas vērta. Jaunākajā grāmatā, kuras oriģinālnosaukuma tiešs tulkojums būtu “Nostādīti pie sienas”, autors pievēršas tēmai, kas Latvijas sabiedrībā vienmēr bijusi plaši apspriesta, - VDK jeb čekai. Grāmatā apzinātas un apkopotas dzīvas liecības par plašu čekas vēstures laika posmu – sākot no tās dibināšanas 1917. gadā līdz 218. gada decembrim. “Paaudzei, kas dzinusi un augusi brīvajā Latvijā, ir grūti iztēloties, ko nozīmē dzīvot totalitārā režīmā, kur valda totāla kontrole, kas kā tīmeklis apņem visu sabiedrību un ikviens instinktīvi zina un jūt, ka “viņi novēro un klausās”. Tas rada nerošību, pašcenzūru, nodevības, melus un bailes. Tas sagandē cilvēku dvēseles un kropļo īstenības uztveri.” Sandra Kalniete.

Mūsdienu ironisko detektīvromānu sērijā Izmeklē Anna Elizabete iznācis jauns romāns Daces Judinas romāns Cietāks par dimantu. Cik maksā amata nosaukumi, nominācijas, tituli un diplomi brīdī, kad sirdsapziņa tiek konfrontēta ar cilvēcību, - nāves priekšā? Starptautiskā kosmētikas 002koncerna gada balvas ceremonijā, triumfa brīdī iet bojā titula Dimanta Zvaigzne ieguvēja Rita Bolšteina. Uzpeld runas, ka viņas agrākie apbalvojumi bijuši pirkti un ceļā uz slavu viņa iznīcinājusi daudzus konkurentus. Tiesībzinātņu profesoru, izteiktu sieviešnīdēju Edgaru Stagaru atrod pilsētas nomalē – kailu, izvārtītu piķī un spalvās, bez samaņas; šie attēli parādās globālajā tīmeklī. Vai tā būtu smalka atriebība? Pēc dažām dienām profesoru nogalina paša mājā... Pulkvežleitnants Miks Kaķītis nonāk krustcelēs - ministrijā nomainās vadība, viņam piedāvā paaugstinājumu, kas var beigties ar atlūgumu, izmeklēšana iestrēgusi, un viņš izgāž spriedzi uz Annu Elizabeti... Reiz jau tā noticis. Nu pret Kaķīti nostājas visi, pat ģenerālis Bass un labākais draugs Egons. Bet no Austrijas atbraukušais advokāts Veismillers paziņo, ka Anna tur mantojusi lielu īpašumu... Runā, ka ikvienam esot tiesības kļūdīties, izpirkt grēkus un meklēt atpakaļceļu...

Vairāku romānu autore Ilze Freimane dodas pie lasītājiem ar savu jauno darbu Kafija diviem, kurā risina katrai sievietei labi saprotamas un būtiskas003 problēmas, paliekot uzticīga savam reālistiskajam, tomēr emocionālajam rakstības stilam. Gundega skatās uz māsu un domā, kura no abām ir laimīgāka vai nelaimīgāka. Helgai ir ģimene – vīrs, bērni, nu gaidāms mazbērns - , bet viņa jūtas izmantota un iztukšota, nenovērtēta. Gundega ir viena, bet var rīkoties kā vēlas. Nav tā, ka viņa nekad nebūtu ilgojusies pēc ģimenes, pēc lielākas saimes. Ko tur noliegt, pat mazliet apskaudusi māsu. Ja to varētu apvienot, nepazaudējot sevi! Vai tas ir iespējams? Viņa laikam tomēr negribētu mainīties ar māsu vietām, uzņemties visas Helgas rūpes. Nē, tas Gundegu nepadarītu laimīgu. Visu laikam nekad nevar dabūt…

Lelde Kovaļova ir kino prodecente, kā arī plānotāju zīmola “”Dream Light Planner“ autore un izdevēja. Ieguvusi bakalaura un maģistra grādu audiovizuālajā mediju mākslā un absolvējusi Latvijas Rakstnieku savienības “Literāro akadēmiju.” Bezvēsts pazudušās ir autores debijas romāns. 004Grāmata stāsta par talantīgo Sanktpēterburgas kriminālpolicijas izmeklētāju Konstantīnu Aņisimovu, kas savas prakses laikā nav spējis atrisināt tikai vienu lietu – savas sievas Annas Aņisimovas mistisko pazušanu pirms diviem gadiem. Konstantīna sieva kādā ikdienišķā rītā iziet no mājas un vairs nekad neatgriežas. Nav ne liecību, ne pavedienu vai atrasto mantu. Izmeklētājs negaidīti saņem informāciju par kādu krimināllietu Latvijā, kad ļoti līdzīgos apstākļos pazudusi vietējā miljonāra sieva. Turklāt atklājas, ka nepazīstamā sieviete no citas valsts bijusi Annas vizuāla kopija. Meklējumi Aņisimovu aizved uz nomaļu Latvijas mazpilsētu, kuras iedzīvotāji glabā šaušalīgu pagātnes noslēpumu. Tā atrisināšana sniegtu atbildes uz daudziem jautājumiem. Bieži vien mēs esam gatavi darīt neiedomājamas lietas, lai pasargātu savus tuvākos…

Hetere Morisa ir dzimusi Jaunzēlandē un, kā pati atklāj savā mājaslapā, pirms viņa satika Lali Sokolovu, ir ieguvusi maģistra grādu Politikas zinātnē un005 mācījusies vairākos profesionālos scenāriju rakstības kursos. Aušvicas tetovētājs, viņas debijas romāns, pirmo reizi tika publicēts 2018. gadā; tā izdošanas tiesības ir ieguvuši jau vairāk nekā 50 valstu izdevēji, un tas pārdots vairāk nekā 3 miljonos eksemplāru. Lali Sokolovs vienmēr ir eleganti tērpies un sieviešu ieredzēts, īsts sieviešu mīlulis, un... arī ebrejs. Transportēšanas laikā no Slovākijas uz Aušvicu Lali izceļas citu gūstekņu vidū. Arī nometnē pie viņa vēršas pēc padoma, viņš tiek pamanīts un norīkots priviliģētā amatā par tetovētāju, Tätowierer, kuram jāiezīmē nelaimes biedri. Starp tiem ir arī Gita, jauna sieviete, kura nolaupa Lali sirdi jau pirmajā saskatīšanās reizē... Un Lali dzīvei rodas jauns mērķis: viņš izmanto sava amata sniegtās priekšrocības, lai izdzīvotu pats, izglābtu Gitu un palīdzētu citiem. Šī cerību un mīlestības piesātinātā romāna pamatā ir rakstnieces Heteres Morisas sarunas ar Ludvigu (Lali) Sokolovu, holokaustā izdzīvojušo, Aušvicas–Birkenavas tetovētāju. No angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga.

Iznākusi sestā “Millennium” sērijas grāmata – zviedru rakstnieka Dāvida Lāgerkranca aizraujošais un skarbi atklātais romāns Meitene, kurai bija 006jāmirst. Jaunais romāns ir pēdējais šajā sērijā. Stāsts beidzas, bet Līsbetas cīņa turpinās… Latvijas lasītāji Dāvidu Lāgerkrancu pazīst kā “Millennium” triloģijas turpinātāju, kurš sarakstījis trīs aizraujošus romānus par Stīga Lārsona radītā izcilnieku dueta – spējīgās hakeres Līsbetas Salanderes un pētnieciskā žurnālista Mīkaela Blumkvista – aizraujošo cīņu pret ļaunumu tā dažādajās izpausmēs. Šoruden, tiekoties ar izdevējiem Frankfurtes grāmatu tirgū, Dāvids Lāgerkrancs atzinās: “Kad es savulaik piekritu turpināt Stīga Lārsona triloģiju, cilvēki bija dusmīgi, ka atļaujos turpināt ģēnija darbu. Sākotnēji zviedru prese man uzbruka tik aktīvi, ka es dienām ilgi negāju laukā no mājas. Situācija mainījās tikai pēc tam, kad mana pirmā “Millennium” grāmata “Meitene zirnekļa tīklā” guva milzīgus panākumus ASV un Eiropas valstīs. Tikai pēc tam arī lasītāji Zviedrijā atzina, ka ir priecīgi par to, ka Līsbeta un Mīkaels ir atgriezušies. Tagad, kad es paziņoju, ka pēc trešā romāna vairs neturpināšu, viņi atkal ir dusmīgi – šoreiz par to, ka turpinājuma nebūs.” Apgāds “Zvaigzne ABC” gan atklāj, ka Dāvids Lāgerkrancs raksta pats savu krimināltrilleru triloģiju, kura pie lasītājiem dosies ap 2021. gadu. Grāmatu “Meitene, kurai bija jāmirst” no zviedru valodas tulkojusi Ieva Pudure un tā pieejama arī kā e-grāmata.

Annija Vorda ir amerikāņu rakstniece un filmu scenāriste. Pēc studijām viņa pārcēlās uz Austrumeiropu, kur rakstīja tūrisma ceļvežus par Spāniju un 007Bulgāriju. Skaistais ļaunums ir viņas pirmais psiholoģiskais spriedzes romāns. Katram stāstam ir divas puses... Un katram cilvēkam. Madijas un Iana mīlasstāsts sākas ar nejaušu sastapšanos kādā ballītē. Ians dien britu armijā, bet Madija ir tūrisma ceļvežu autore un tobrīd ciemojas pie savas labākās draudzenes Džoanas. Tagad pagājuši jau divdesmit gadi, abi ir precējušies, un viņiem ir burvīgs dēliņš. Kādā izbraukumā Madija cieš nelaimes gadījumā, pēc kura sāk apmeklēt psihoterapeiti. Pamazām vien viņa atklāj savas bailes par Iana posttraumatiskā stresa sindromu, par mazā dēliņa drošību un par sarežģītajām pagātnes attiecībām ar draudzeni. Un stāsts aizved lasītāju uz Balkāniem un Angliju, uz Irāku un Manhetenu, un visbeidzot uz vienkāršu ģimenes māju Kanzasā. Sešpadsmit gadi, pilni ar mīlestību un bailēm, dēkām un aizdomām, sasniedz kulmināciju dienā, kad izmisīgs telefona zvans uz 911 liek policijai steigties uz šokējoša nozieguma vietu... Annija Vorda raksta ar tikpat piesaistošu enerģiju, kāda sajūtama Netflix blokblāsteru seriālos. Oriģinālais sižets un smalki izstrādātie grāmatas varoņi liks turēt aizdomās gandrīz ikvienu personāžu, neļaujot ticēt nevienam! No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.

Tabea Baha. Kamēliju salas sievietes ir aizraujošs romāns par lielu mīlu, uzticību un nodevību, un kādu kamēliju audzētavu Bretaņā. Tabea Baha ir 008Vācijā labi zināmas autores literārais pseidonīms. Viņa dzimusi Tībingenē un uzaugusi Dienvidvācijā un Francijā, daudz ceļojusi pa visu pasauli un ceļojumos skatītās ainavas labprāt izmanto savos romānos. Latviešu valodā izdots arī viņas romāns “Kamēliju sala” (2018).Cik paļāvības nepieciešams lielai mīlai? Pēc krāšņām kāzu svinībām Silvija un Maels ilgojas pēc bērna. Negaidīti Kamēliju salā ierodas Maela pirmā mīlestība Hloja ar septiņgadīgo dēlu, kuru, visiem par pārsteigumu, stāda priekšā kā Maela bērnu. Un tas vēl nav viss – Hloja grib atgūt arī Maelu. Vai Silvija spēs cīnīties par savu mūža mīlestību, nenostājoties starp tēvu un dēlu? Turklāt Kamēliju dārzu apdraud maksātnespēja, ko novērst var tikai Silvija un Maels kopīgiem spēkiem... No vācu valodas tulkojusi Inese Miesniece.

Eņģeļu koks ir lielisks un izklaidējošs romāns, ko sarakstījusi visu iemīļotā “Septiņu māsu” cikla grāmatu autore Lūsinda Railija. Autore ieved lasītāju009 starppaaudžu nesaskaņu pašā epicentrā un iepazīstina ar interesantiem personāžiem, neaizmirstot arī par negaidītiem un pārsteidzošiem sižeta pavērsieniem. Skaisti uzrakstīta ģimenes sāga, kas palīdzēs aizmirsties darbdienu vakaros… No angļu valodas tulkojusi Ligita Lanceniece.

Mētrienas stāsti

2.novembrī, plkst. 11:00IMG 20191031 165109 440
Mētrienas bibliotēkā
Velomaršruta "Mētrienas stāsti" atklāšana
Tikšanās ar projekta veidotājiem
Iespēja pirmajiem iepazīties ar velomaršruta 20 stāstu stendiem
Iespēja neklātienē apceļot Mētrienas pagastu 50 km garumā